Akadēmiskais centrs
2019. gada rudenī Latvijas Universitāte ar daudzpusīgiem pasākumiem svinēja savu simtgadi. Arī LU Akadēmiskā bibliotēka, sveicot Latvijas Universitāti nozīmīgajā gadskārtā, sagatavoja izstādi “Mūsu ALMA MATER. Fakti. Notikumi. Atmiņas”. Balstoties uz šīs izstādes materiāliem, tapusi virtuālā izstāde.
2019. gada rudenī Latvijas Universitāte ar daudzpusīgiem pasākumiem svinēja savu simtgadi. Arī LU Akadēmiskā bibliotēka, sveicot Latvijas Universitāti nozīmīgajā gadskārtā, sagatavoja izstādi “Mūsu ALMA MATER. Fakti. Notikumi. Atmiņas”. Balstoties uz šīs izstādes materiāliem, tapusi virtuālā izstāde.
Savā atmiņu stāstījumā par Latvijas Universitāti Jānis Vēliņš (LU sekretārs no 1937. līdz 1944.gadam) atceras: “Kad 1937. gada 1. septembrī sāku strādāt Latvijas Universitātes sekretariātā, toreizējais sekretārs Valdmanis man teica: “Universitāte nav tikai mācību iestāde – tā ir pasaule pati par sevi.”
LU Akadēmiskā bibliotēkas virtuālā izstāde ir veltīta šai pasaulei. Pasaulei, kuras centrālā ass vienmēr ir bijusi un būs students. Virtuālās izstādes pamatu veido stāsti un liecības par to laika posmu, kad, kā atzinis vēsturnieks Arveds Švābe, “studēšana bija kļuvusi gandrīz par nacionālo goda lietu”, tie bija 20. gadsimta 20.–30. gadi. Iejusties šajā laikā palīdz toreizējo studentu Arveda Švābes, Ādolfa Šildes, Arnolda Aizsilnieka, Marisa Vētras, Helmāra Rudzīša, Jāņa Rudzīša u.c. gan nopietnas, gan jautras atmiņas par Latvijas Augstskolas dibināšanas laiku, saviem studiju gadiem un pasniedzējiem – savu Alma Mater.
Mariss Vētra šo universitātes dibināšanas laiku raksturo šādi: “Pēcpusdienās Raiņa bulvāris ņudzēja no piezīmju burtnīcām steidzīgu cilvēku padusēs un portfeļos. (..) Universitātes Raiņa bulvāra vestibils un tā apkārtne bija allaž simtiem studentu piesātināta. Cilvēku pārpilni bija arī Universitātes gaiteņi, laboratorijas un bibliotēka. Pie fakultāšu dekānu durvīm jauni ļaudis stāvēja rindā. Auditorijās studenti sēdēja solos, uz kāpnēm un uz grīdas. Vecāki un prātīgāki studenti, uz lekcijām ejot, ņēma līdzi salokāmu sēdekli.”
Atmiņu stāstus papildina bagātīgs ilustratīvais materiāls no LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas un Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas krājumiem – fotogrāfijas, grāmatas, laikraksti, žurnāli, kalendāri, afišas, ielūgumi, programmas, studentu apliecības un atzīmju grāmatiņas, kā arī citi materiāli. Piemēram, interesantas ir Studentu padomes vēlēšanu afišas, kas liecina par sīvu cīņu starp konkurējošiem sarakstiem.
Pirmā Studentu padome tika ievēlēta 1920. gadā. Pēc autoritatīvā režīma izveides Studentu padomes vēlēšanas vairs nenotika, tās locekļus iecēla rektors. Visefektīgākais bija Studentu padomes darbs komisijās. Darbojās pašvaldības, pašpalīdzības, grāmatnīcas, virtuves, nama būves un nama pārvaldes, studentu dienu, ārlietu, sporta, kā arī budžeta un revīzijas komisija. Izstādē skatāmi materiāli par Studentu virtuvi, kas atradās Vērmanes dārzā, Studentu padomes grāmatnīcu, studentu laikrakstiem un žurnāliem.
Latvijas Universitātes studenti 1938. gadā bija organizēti 21 vīriešu korporācijā un 9 sieviešu korporācijās, piecās konkordijās, 11 vienībās, 14 atsevišķu fakultāšu biedrībās, kā arī pārstāvēja 15 pēc etniskā principa veidotas studentu organizācijas un 13 dažāda tipa apvienības. Ieskatu šo organizāciju dzīvē sniedz statūti, studentu dziesmu grāmatas un lapiņas, ielūgumi uz dažādiem to rīkotajiem pasākumiem. Interesantas ir fotogrāfijas no studentu vienību darba svētkiem, kas tika svinēti mācību gada beigās, un ekskursijām.
Izstādē skatāmi arī materiāli par laika posmu, kad Latvijas Universitāte 1940. gadā pārtapa par Latvijas Valsts universitāti. Jānis Vēliņš par šo laiku raksta: “Jau septembrī visai universitātes dzīvei vajadzēja būt pārveidotai pēc jaunās kārtības, jo 1. oktobrī bija nolikta Latvijas Valsts universitātes oficiālā atklāšana. Ieejot jaunajā aulā, šai dienā katru pārsteidza sarkanā krāsa. Aulas greznošanai tā tiešām nebija taupīta. (..) Rektora paaugstinājuma aizmugurē Ļeņina un Staļina ģīmetne. Apkārt aulai citu mazāk svarīgo “svēto” tēli. Atceros, ka Universitātes un Dziesmuvaras apvienotais koris ērģeļu pavadījumā dziedāja Dunajevska “Varen plaša mana zeme dzimtā”. Dziedot internacionāli, rektors Paškevičs stāvēja katedrā ar paceltu dūri, tā simbolizējot komunistu solījumu – “nāvi kapitālistiem”. Padomju okupācijas gadu nomainīja vācu okupācijas laiks, kad universitātei tika dots nosaukums “Universitāte Rīgā”.
Studentu dzīvi P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē var iepazīt, ielūkojoties žurnāla “Universitāte” un laikraksta “Padomju Students” lappusēs, kā arī fotogrāfijās, kas atsauks atmiņā studentu celtnieku vienību, sboru un rudens talku laiku.
Lai arī Akadēmiskā bibliotēka Latvijas Universitātes saimei piepulcējās nesen (2009. gadā), to vienmēr ir saistījušas ciešas saiknes ar mūsu Alma Mater.
Virtuālās izstādes autore – LU Akadēmiskās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Inguna Mīlgrāve, vizuālo koncepciju un dizainu veidojusi LU Akadēmiskās bibliotēkas bibliotekāre Vija France.
Izstāde apskatāma LU Akadēmiskās bibliotēkas mājas lapas sadaļā Izstādes: “Mūsu ALMA MATER. Fakti. Notikumi. Atmiņas”
