Akadēmiskais centrs
Manu ceļu uz studijām var raksturot ar vienu vārdu – sākt. Man pēc 10 gadu darba AS “Drogas” sirdī vēsmoja, ka īstais dvēseles darbs ir kopā ar bērniem. Tagad vēl atceros, ka pieņemt lēmumu par šo svarīgo soli – sākt mācīties pedagoģiju – palīdzēja spert PII “Mārpuķītes” vadītāja Judīte un vadītājas vietniece izglītības jomā Ieva, kas mani nepieredzējušu, topošo 1. kursa studenti uzņēma savā iestādē. Tas viennozīmīgi ir vērtīgi, ja studiju laikā ir iespēja arī gūt praktisko pieredzi. Darba vietā uzturētie augstie kvalitātes standarti ir devuši iespēju studiju procesā dalīties ar kolēģiem labajos prakses piemēros un atgriezeniskajā saitē tādus saņemt arī pretī.
Četru gadu studiju process ir bijis patiesi daudzkrāsains. Darba pieredzi iegūstot, esmu sākusi arī aizrauties ar filca pirkstiņlellīšu un sižeta lomu rotaļu aksesuāru darināšanu. Prieks redzēt, cik aizrautīgi rotaļājas gan grupas, gan pašas un draugu bērni.
Kas mainījies manā dzīvē, uzsākot studijas? Kopš studiju uzsākšanas ar mani kopā mācās arī visa ģimene – sākot no mazulītes, beidzot ar vīra kungu, bet uzturēt možumu palīdz tuvākie, izpalīdzīgie “rūķīši” un studiju laikā iegūtā draudzene Ilona, savukārt, nepadoties grūtos brīžos un izaicinājumos rosina mūsu filiāles direktore Velga.
Tuvākais lielākais izaicinājums būs atgriezties darba tirgū, bet arī, tad centīšos atcerētos, ko pirms studijām, ka vajag tikai sākt!
Mīlu to, ko daru! Lepojos, ka esmu skolotāja!
