Aiga Fišere pirmsskolā. Foto no personīgā arhīva.

Latvijas Universitātes (LU) Bauskas filiāles absolvente, metodiķe pirmsskolā un mentore LU studentiem-praktikantiem Aiga Fišere intervijā atklāj, kā ceļš aizvedis līdz studijām LU Bauskas filiālē, kādi ieguvumi, kā turpinās izaugsmes ceļš un kā īstenojas moto – šodienas darbus izdari ar smaidu un pēc labākās sirdsapziņas un nākotne tev pati atvērs durvis. Iepazīsimies!

Es neesmu tas students, kas uzsāk studijas un pabeidz pēc 5,5 gadiem. Mani studiju gadi ir bijuši ar pārtraukumiem. Studijas pirmsskolas un sākumskolas skolotāju programmā Bauskas filiālē es atsāku no 2. kursa. Studijas par pirmsskolas pedagogu aizsākās pirms daudziem gadiem toreizējā RPIVA. Tad, uzsākot studijas, paralēli strādāju arī pirmsskolā. Tomēr, kad piedzima bērni, vēlējos vairāk laika veltīt ģimenei un bērniem, tādēļ studijas pārtraucu. Lai gan tajā laikā domāju, ka es taču varu strādāt jebkuru darbu, taču darbos man pietrūka bērnu čalas, radošā gaisotne, kas virmo pirmsskolā, līdzās būšana veiksmēs un neveiksmēs, smieklos un bēdās. Tā arī, tuvojoties 2018. gada septembrim, manī ik pa laikam tirdīja doma – pieteikties studijām Bauskas filiālē. Tomēr šo domu atliku. Laikam jau klusās vēlmes vienmēr piepildās. Mani uzrunāja Bauskas PII “Zīlīte” metodiķe G. Trubača, aicinot pievienoties “Zīlītes” komandai. Līdz ar to es vēru vaļā arī Bauskas filiāles durvis un atjaunoju savas studijas, nu jau Latvijas Universitātes Bauskas filiālē. Bauskas filiāles metodiķe E. Kutra mani ātri piereģistrēja, un atpakaļ ceļa vairs nebija.

Mani iepriecināja, ka lekcijas notiek piektdienās, brīvdienas piederēja man un manai ģimenei. Tā kā šo gadu laikā bija mainījusies programma, tad es tiku uzreiz 2. kursā. Protams, grūti ir iesākt studijas, ieejot jau esošā komandā. Bet, studējot tuvāk mājām (Bauskas filiālē), ir iespēja studēt kopā ar darba kolēģēm. Arī manā kursā studēja darba kolēģes, kas, protams, atviegloja iejušanos kolektīvā, gan arī izstrādāt studiju kursos uzdotos grupu darbus un savstarpējais atbalsts būtisks ir ne tikai  praktiskos darbos, bet arī vienai otru uzmundrinot, daloties ar idejām.

Studiju laiks saistās ar dažādām emocijām: dusmām par daudzajiem praktiskajiem darbiem, nogurumu pēc negulētas nakts pirms darba nodošanas, gandarījumu, ka pasniedzēja darbu ir novērtējusi, prieks, ka augstskolā iegūtās zināšanas noder darbā ar bērniem, gandarījumu – ka mana ideja, redzējums par doto tēmu, uzdevumu ir saistošs arī pasniedzējam.

Mans kurss piedzīvoja pirmās attālinātās lekcijas (paldies, datorprasmes ir ievērojami uzlabojušās). Var apbrīnot pasniedzējas ar kādu pacietību, iecietību un sīku izskaidrošanu lekcijās tika stāstīts, kā atvasināt krāsu gammu, kā tamborēt un šūt. Ieklausīties studentos, izprast studentu idejas, palīdzēt atrast īstos vārdus, lai formulētu studenta ideju. Arī studiju pēdējais semestris aizritēja Covid-19 ēnā. Kvalifikācijas darbs, bakalaura rakstīšana un aizstāvēšana Zoom-ā. Un pašās beigās katra studenta sapnis – izlaidums! Arī Zoom-ā! Paldies Bauskas filiāles vadītājai V. Gūtmanei un metodiķei E. Kutrai, kuras bija padomājušas par sirsnīgu un personīgu diplomu saņemšanas pasākumu.

Pabeidzot studijas un saņemot bakalauru, iestājas miers. Mans ilgi lolotais sapnis ir piepildījies – diploms saņemts. Tomēr, lai pilnveidotu sevi un papildinātu zināšanas apstāties nevar! Mans darīšanas un mācīšanās prieks turpinājās uzreiz pēc izlaiduma. Bauskas PII “Zīlīte” vadītāja O. Strazdiņa piedāvāja apmeklēt kursus – multimodālās agrīnās intervences programma STOP 4-7 –, kuros iegūst teorētiskas un praktiskas prasmes kā bērniem ar uzvedības traucējumiem iemācīt regulēt savas emocijas, dusmas, prasmes sadarboties, risināt problēmas. Uz doto brīdi mūsu komanda ir aizvadījusi jau 2. nodarbību ciklu un tiek apzināti bērni no pirmsskolas izglītības iestādēm, kuriem šīs prasmes ir jāpilnveido.

Šī gada septembris, man sākās ar lielu izaicinājumu. Esmu kļuvusi par metodiķi  pirmsskolā. Mans pirmais lielais uzdevums bija kļūt par mentoru Latvijas Universitātes studentiem-praktikantiem. Rotaļnodarbību hospitēšana, izvērtēšana, rotaļnodarbību plānu izpēte, sasniedzamo rezultātu caurviju prasmes, mācību jomas precizēšana, rotaļnodarbību integrēšana. Tas raisīja tik daudz atmiņu... Un, lasot praktikantu prakses atskaiti, ir iespēja patiesi novērtēt pasniedzēju ieguldījumu. Tās ir iegūtās zināšanas un izpratne par katru mācību jomu un saturu, sasniedzamo rezultātu precīza formulēšana, mācību jomu integrēšana, jēgpilna mācību metožu izmantošana, kas man kā mentoram sniedz iespēju konsultēt praktikantes.

Es nekad neesmu plānojusi nākotni. Mans dzīves moto – šodienas darbus izdari ar smaidu un pēc labākās sirdsapziņas un nākotne tev pati atvērs durvis.

Paldies, Aiga, par interviju! Novēlam panākumus turpmākajā izaugsmes ceļā!

     

Dalīties